Par mani
Jau vairāk, nekā pus gadsimtu esmu Normunds Reips
normunds.reips@gmail.com
Skypename: Normundsreips
Kādreiz, ļoti sen, piedzimu Aucē (paldies maniem vecākiem).
Tur gāju bērnudārzā, skolā, kamēr pārcēlos uz Dobeli
(paldies maniem audzinātājiem, auklītēm un skolotājiem, ka ausis man ir normālas formas un lieluma).
Nepagāja ne 5 gadi, un jau biju Murjāņu sporta internātskolas handbola nodaļas audzēknis
(paldies maniem treneriem A. Kaupiņam, A. Kamenderei un jo sevišķi - Nikolajam Putānam) .
Tad Latvijas jauniešu izlase, meistarkomanda CELTNIEKS un Rīgas Politehniskais institūts (paldies J. Valeiko, J. Gulbim un H. Čebrikovam).
Pēc profesionālajā sportā pavadītiem 10 gadiem kļuvu par sporta žurnālistu - kādreiz iznāca tāda vakara avīze RĪGAS BALSS (paldies maniem skolotājiem Mairitai Solimai, Anatolijam Kreipānam un Jānim Matulim).
Tad sākās reklāmas aģentūras laiks manā karjerā - laikraksts Padomju Jaunatne (paldies I. Ķipēnam un A. Cīrulim, ka man noticēja), reklāmas aģentūra Dienas avīzēm RADA (paldies manam vācu skolotājam G. Vēcelim). Veidojām pirmo telefonu grāmatu ZAĻĀS LAPAS, likām reklāmu uz Dziesmusvētku biļetēm, izdevām žurnālu KONTAKTI, kurā vācu uzņēmējiem vācu valodā stāstījām, ka arī Latvijā kaut kas notiek. Radījām un piereklāmojām AUTO žurnālu, žurnālu DATORTEHNIKA u.c.
Tad 1994. gadā izturēju atlasi un nepilnu gadu stažējos Vācijā (paldies CDG, izdevniecībai OWC un tās īpašniekam K. Legeram). Šajā laikā izveidojām vairākus pielikumus par Latviju, Ventspili, Liepāju žurnālā Ost-West-Contact un iemācījos, ka svarīgus lēmumus var pieņemt dažu stundu laikā un jau tūlīt tos sākt realizēt. Iemīlēju Vāciju - mana otrā dzimtene. Šokēju savus vācu sporta draugus, jo atgriezos Latvijā.
Pēc atgriešanās 3 mēnešus strādāju Rīgas Tirdzniecības ostā par ārējo sakaru un reklāmas nodaļas vadītāju. Sapratu, ka nekad nevarēšu darboties sistēmā, kurā, lai nopirktu foto filmiņu ar 20 lieliskiem ostas kadriem (cena - 200 Ls par visiem), nācās gaidīt 2 mēnešus un savākt 8 dažādus parakstus. Paldies par pamācošo pieredzi.
Taču ostā mani apmeklēja kāds Telemedia Latvija aģents un šīs sarunas rezultātā mani uzaicināja strādāt vadošajā telefonu katalogu izdevējā. Paldies Allan Suuri un Zaigai Oborenko). Tā bija fantastiska skola. Sākot no exel apgūšanas, biznesa plānošanas un perspektīvajiem plāniem 15 gadu nākotnē. Paldies Dievam, ka nepārvaldu angļu valodu, citādi būtu pateicis zviedriem, ko es par pēdējo no nodarbēm domāju un kur tos plānus var izmantot... Nepagāja ne 3 gadi pēc to sastādīšanas, kad tomēr izrādījās, ka tiem zviedriem īsti nav taisnības, jo viņi nebija skolā mācījušies par Mūra likumu...
Ar Telemedijā iegūtajām zināšanām uzsāku dažādus privātos projektus. Brīnumdienasgrāmata un Kellogs reklāma uz Rīgas Piena kombināta piena pakām atnesa man divus Reklāmas Zelta āmurus netradicionālās reklāmas jomā. Tagad, paldies Dievam un Vladim Goldbergam, esmu divkāršs āmurs!
Reklāmas ēra noslēdzās ar darbu Radio Skonto. Manā tolaik mīļākajā radio (paldies I. Embrektam un V. Melderim). Ivaram vēl speciālais paldies par golfa pamatu ierādīšanu!
Kādu laiku darbojies pie dažādiem nelieliem informatīviem projektiem ( Medicīnas ierīču un preču katalogs, Golfa ABC un www.golfs.lv, Boulinga ABC, Kur slēpot Latvijā) nonācu Kvalitātes vadības sistēmu lauciņā (paldies Elvitai Rudzātei).
Sāku to kā mutīgs pārdevējs, kurš izlikās, ka kaut ko no tā visa sajēdz. Tad, pēc 160 stundu mācību kursa, sāku to visu saprast vismaz teorētiski (paldies Violai Lauskai). Kad 2 gadus biju pārdevis, ticies ar pārsimts uzņēmumu vadītājiem, radās situācija, kad kādai labai paziņai, jeb - precīzāk sakot - viņas uzņēmumam, vajadzēja tikt pie ISO 9001 sertifikāta. Paldies G. Prīmanei, kura mani pamudināja, un G. Miņenkovai, kura mani pamācīja ceļā uz pirmā uzņēmuma sagatavošanu sertifikācijai. Nupat šīs skaitlis jau pārsniedzis 25.
Tad, īsi pirms Treknajiem gadiem mani uzmeklēja Akselis Rubulis (MMG). Viņiem vajagot jaunu automašīnu pārdošanas vadītāju. Arī tas bija interesants izaicinājums (paldies Ē. Birkam). Tagad, atskatoties pagātnē - cik gan viegli tolaik bija pārdot. Ja kas 2-3 mašīnas mēnesī pārdevām ar telemārketinga metodēm. Paldies tiem cilvēkiem, kuri vairāk nekā es gribēja to amatu. Viņi mani izglāba no nopietnām veselības problēmām. Jo auto tirgus 2 gadu laikā saruka par 87%.
Kaut kur pa vidu apmeklēju dažādas apmācības un kursus. Sākot no prezentēšanas, daiļrunāšanas un pareizas elpošanas kursiem, beidzot ar pārdošanas, Laika vadības, Komandas veidošanas un Transformācijas treniņiem (paldies Gaļinai un Pāvelam Romašinam).
Ja tev rodas jautājums, kāpēc tik bieži mainu nodarbošanos, atbildi var saņemt, izlasot rakstu Kas tu esi - Napoleons vai L. da Vinči, kā ari iepazīstoties ar Metaprogrammām.
Vasarā kādā nedēļas nogalē, kad nebija īsti ko darīt, savedu kārtībā savus diplomus un medaļas. Kā izrādījās, laika posmā no 1980. līdz 1994. gadam Latvijas Handbola čempionātā katru gadu esmu saņēmis pa medaļai.
Tajā skaitā 4 zelta un esmu arī 2 reizes atzīts par sezonas labāko vārtsargu.
Handbolu spēlēju vēl šobrīd. Joprojām esmu PSRS jauniešu čempions (1980.gada modelis), divkārtējs Eiropas Strādājošo sporta spēļu čempions (2001. g. un 2013. gada modelis), Latvijas Pludmales čempionāta bronzas medaļas ieguvējs (2014. g.), Lietuvas atklātā čempionāta veterāniem divkārtējs uzvarētājs, kā arī Latvijas Olimpiādes (2013.g) uzvarētājs. Nu jā - jau kādus 15 gadus piedalos LSVS sacensībās. Zemākā kaluma medaļa - sudrabs. Ceru arī šogad šo sarakstu papildināt ar vismaz 4-5 godalgām.
Par hobijiem:
1. Makšķerēšana
2. Patīk pētīt un domāt, kāpēc tā notiek. Piemēram - kāpēc dažiem patīk apgūt ko jaunu, kamēr dažiem nē.
3. Patīk "paātrināt" un uzlabot... Handbola vārtsargus, pārdevējus, pārdevēju vadītājus, klientu apkalpotājus, uzņēmumu vadības sistēmas u.c.
Mans moto nu jau vairākus gadus ir:
Neatkarīgi no tā, vai tu domā, ka tev izdosies, vai tu domā, ka nē - tev ir taisnība!
