4 ģenerācijas, jeb kāpēc vecmāmiņas vairs nedrīkst izglītot mazbērniņus...

Kad man bija 5 gadi, mani regulāri vasarās sūtīja uz laukiem pie vecmāmiņas. Mana omīte dzīvoja Vilcē, fantastiski klusā nostūrī pie vairākām upēm, blakus skolai ar paša Ulmaņa stādītu ozolu un fantastisko Zaķu saliņu.

Es gāju riekstot, makšķerēt, lasīt pudeles (vecmāmiņa kaut kā bija sapratusi finansiālās ieinteresētības ģeniālo iedarbību arī uz piecgadniekiem), laiku pa laikam kopā vācām dažādas zāļu tējas, sēnes, ogas vai vienkārši apceļojām dzimto zemi.

Esmu pateicīgs viņai par to, ka iemācīja mani lasīt, nenokaujot interesi uz mācīšanos, ka veltīja man daudz laika, ka radīja nepieciešamību man piedalīties ēšanas gatavošanas procesā,  ka spēlēja ar mani kārtis (un iemācīja rēķināt un domāt), ka ļāva par savākto pudeļu naudu pirkt to, ko pats vēlos un ņēma mani līdzi ceļojumos ar autobusiem pie savām daudzajām draudzenēm.

Diemžēl lielākajai daļai šodienas mazbērnu vecmāmiņu sniegtās zināšanas nenoderēs. Pat otrādi – traucēs, kad nāksies uzsākt patstāvīgo dzīvi.

Jau ilgāku laiku es to jutu intuitīvi, taču nemācēju noformulēt, kādēļ tas tā. Kamēr neatradu šo skaidrojumu: 

Šobrīd uz planētas Zeme dzīvo 4 dažādu ģenerāciju cilvēki.

4. ģenerācija – pavadu dzīvi SPĒLĒJOTIES

3. ģenerācija – daru tikai to, kas pašam PATĪK

2. ģenerācija - ja ir ko komandēt, esmu PRIEKŠNIECĒNS

1. ģenerācija – strādāt, jādara, izpildīt, PIENĀKUMS.

Kas kurš ir, sāksim no apakšas.

1. ģenerācija – strādāt, jādara, izpildīt, PIENĀKUMS.

Lielais lielums mūsu vecāku pieder šai ģenerācijai. Viņi visu savu dzīvi bija strādnieki. Viņi katru dienu plkst. 8.00 bija darbā, tur viņiem bija pienākumi. Vai nu 5-gadi trijos gados, vai nu roc no šejienes līdz trešdienai. Viņi bieži pat necentās iedziļināties, kāpēc no rīta vedam dziju no noliktavas uz cehu, bet vakarā to pašu dziju no ceha atpakaļ uz noliktavu.

Viņi saprata, ka ja kaut vai vienu dienu neatnāksi uz darbu, saņemsi zvanu no priekšniecības, arodbiedrības vai pat partijas komitejas.

Pat, ja tu biji ceha priekšnieks, pēc būtības tu biji tas pat 1. ģenerācijas strādnieks, jo strādāji taču kopā ar visiem, saņēmi pa kaklu, ja cehs nebija izpildījis plānu. Atšķirība tikai tā, ka vēl pēc maiņas tev bija jāaizpilda nostrādāto stundu tabeles par visiem ceha strādniekiem. 

2. ģenerācija - ja ir ko komandēt, esmu PRIEKŠNIECĒNS

Vidēji kādi 10 procenti sevi var pieskaitīt PRIEKŠNIEKU ģenerācijai. Kāpēc tikai 10? Jo vecu vecā romiešu armijas sistēma saka, ka uz 10 karavīriem ir viens Desmitnieks, uz 10 Desmitniekiem – viens Centurions, uz 10 Centurioniem – viens armijas komandieris, uz 10 armijas komandieriem – viens Virspavēlnieks.

Ja tīri matemātiski, sanāk 11,1111%.

Priekšnieks mazākais vienmēr dara to, ko saka priekšnieks drusku lielākais. Savādāk viņam ir reālas iespējas dabūt pa ausīm vai pat tikt atlaistam. Ja nu tu neesi vismaz armijas ģenerālis, arī tad tavi vadošie uzstādījumi ir izpildīt, izdarīt, plāns, norma, pienākums.

Kas notiek, kad 2. ģenerācijai beidzas padotie?

Viņš tos sāk meklēt kur vien var! Savos bērnos, mazbērnos, savos kaķos, suņos, govīs, cūkās un vistās. Un, nedod Dievs, būt šo padoto skaitā.

Ja nu neizdodas pat šādus padotos atrast, tad 2. ģenerācijas pārstāvis var sākt strādāt pats uz sevi. Taču – viņš lielākoties darīs to, ko ir darījis iepriekšējos 10 gadus un bieži arī tieši tādā pašā veidā.

Visticamāk, viņš neieklausīsies „padotajos – radiniekos”, ka ir vieglāki veidi, kā nopelnīt. Ka var taču nevest kartupeļus no lauka ar tačku, jo ir busiņš vai traktoriņš. Ka var neaudzēt zemenes (kuras ir ļoti darbietilpīgs produkts), bet var audzēt ābolus vai ķirbjus (daudz mazāk darba – lielākoties aug paši). 

3. ģenerācija – daru tikai to, kas pašam PATĪK

Daļa no mums jau ir apguvusi šo esības stadiju. Arī es, šobrīd rakstot šīs rindas, strādāju pēc 3. ģenerācijas modeļa. Jā, es nākamnedēļ vadīšu vismaz 2 apmācības, jā, es jau zinu, ka darbošos vēl vismaz 3 virzienos, no kuriem viens būs veltīts, lai sagādātu dažus simtus EUR, ko samaksāt maksājumus. Taču visi šie darbi pa lielam ir mani hobiji. Es tos māku, man tie patīk, man tie padodas un es ar tiem dodu ieguldījumu citos cilvēkos. Jā – vēl es apgūšu Mozello nākamās opcijas, ko nemāku un nedaudz baidos. Taču – kad to būšu apguvis, varēšu produktīvāk un vieglāk trenēt pārdevējus, iesaistīt cilvēkus 3. ģenerācijas modelī. Tā kā – es zinu, kāpēc jāiespringst. Un tā iespringšana pa lielo – tikai uz 2 stundām. Tālāk jau gūstu kaifiņu no tā, ko esmu apguvis. Un varu padalīties ar citiem.

80% uzņēmēju strādā pēc šī modeļa. Liela daļa speciālistu arī strādā pēc šī modeļa. Kāda daļa strādnieku – iespējams, ka arī. Jo man, piemēram, patīk skaldīt malku. Man patīk arī būt handbolistam. Ja gribētu, pat varētu vēl ar to papelnīt naudu.

Taču – kādā brīdī 80% apzinīgo (krieviski ir tāds termins - осознанний, осознанность) saprot, ka varētu taču darīt to, ko pašam gribētos, kas pašam patīk. Un tad nepaiet ne 5 gadi, kamēr viņš to sāk darīt ...

4. ģenerācija – pavadu dzīvi SPĒLĒJOTIES

Teorētiski es it kā jau kādu nedēļu zināju, ka eksistē šāds modelis. Es pat zināju, ka Dānijā un Norvēģijā liela daļa jauniešu tā dzīvo. Es pat zināju par tiem diviem Amerikas krieviņiem, kuri internetā spēlējoties uztaisīja „Ķīniešu – Angļu 1000 vārdu vārdnīcu” ar iespēju to nopirkt par 1 USD un arī to, ka viņi tagad ir miljonāri. Es arī pazīstu dažus puišus, kuri mājās taisa datorspēles, esmu lasījis arī par tādiem, kuri spēlēm iziet pirmos 15 līmeņus un tad pārdod savu kontu mazāk veiksmīgiem datorspēlmaņiem. Taču zināju to tikai teorētiski.

Acis man atvēra mana 8 gadus vecā māsasmeita. Bija nozāģēts dārzu aizēnojošs ķirsis. Es palūdzu māsasmeitas, lai palīdz man nonest kokus. Es nesīšu stumbrus, 5. klasniece Sabīne palīdzēs ar lielākajiem zariem, bet 2. klasniece Karīna – nesīs mazākos zarus.

Sākam strādāt. Sabīne čakli rukā (es viņai palūdzu sarunāt Karīnu – devu priekšnieka funkciju), Karīna paņēmusi diezgan palielu zaru, lepni soļo dziedādama: „Karogs, mans karogs, plīvo, plīvo karogs!” Es jau gatavojos viņu apsaukt, ka darbs nav spēle un tagad ir (sūri un grūti) jāstrādā, taču pēkšņi it kā kāds ar mietu pa manu pieri būtu iesitis. Redz kur ir 4. ģenerācija. Redz kur meitēns sevi gatavo dzīvei pēc 5-10 gadiem. Un es, tējkanna, vardarbīgi gribēju atvilkt atpakaļ – 1. ģenerācijā!

Atzīšos, es vēl nemāku pilnībā darboties pēc šī modeļa. Taču es mācos. Nesen es ieteicu vienam klientam pārdošanu veikt pēc šī principa. Ja viņi saņemsies, iemācīsies pārlekt 3 ģenerācijām, varu saderēt, ka izdosies. Ja vēlies uzzināt, kādu metodi ieteicu – raksti un es izstāstīšu. Esmu Zilā okeāna stratēģijas piekritējs. Dalos ar cilvēkiem, kuri man patīk gandrīz visā, kas man ir. Ja precīzāk – visā, ar ko var dalīties virtuāli.

Un nu atgriezīsimies pie apakšvirsraksta.

Vai vajag paskaidrot, vai pats saprati? Nu jā, vecmāmiņas, kuras dzīvo 1. vai 2. ģenerācijā, mēģina mazbērniņu atvilkt no 3. vai 4. atpakaļ uz 1. Jo ir taču pienākums nomazgāt traukus, ir pienākums iznest miskasti, ir pienākums tīrīt zobus u.t.t. Visa dzīve ir viens vienīgs pienākums. Un tieši kāds pienākums jādara tieši tagad – vislabāk zina vecmāmiņa. Pat, ja viņai nav ne mazākās sajēgas, ko es tagad daru datorā. Jo datorā visi spēlējas un spēlēties kaitē PIENĀKUMAM.

Kāpēc mana vecmāmiņa varēja mācīt mani?

Jo toreiz bija tikai 1. un 2. ģenerācija. Kas jādara, lai no pirmās nokļūtu otrajā, mana vecmāmiņa zināja. Pa lielam, jau tā ir viena un tā pati ģenerācija, jo reāli priekšniekot var sākot no „Armijas ģenerāļa”, jeb civilajā terminoloģijā – uzņēmumā tādu ir ne vairāk 1-2.

Toreiz vēl pat nebija atklāts Mūra likums. Un dzīve ritēja lēnām, lēnām, vērā ņemamas izmaiņas notika labi ja reizi 20-30 gados.

Kas tagad? Pat I-Phone iznāk jau 2 x gadā. Ford ir paziņojis, ka tuvākajos 5 gados laidīs klajā 25 JAUNUS modeļus. Telefonā sazvanīšanās funkcija ir viena no vismazāk lietotajām. Regulāri internetā skatos gan filmas, gan hokeja galvenos momentus. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Viss mainās tik strauji, ka nu jau biežāk mazbērni var mācīt vecmāmiņas (kā sūtīt SMS, kā zvanīt pa Skype, kā ieslēgt televizoru ...). Un vecmāmiņas zināšanas, ka pirms ēšanas nedrīkst dzert ūdeni, vairs neatbilst aktualitātei...

P.S. Esmu gatavs turpināt diskusiju par šiem modeļiem.

a) Ja tu esi no 1. vai 2. ģenerācijas, tu man visticamāk nepiekritīsi. Tu pat mani lamāsi, ka kaut ko šādu rakstu. Būšu tev pateicīgs, ja uzrakstīsi, kāpēc man nav taisnība.

b) Ja tu esi no 3.ģenerācijas, taču vēl nesaproti vai nemāki noformulēt, kā ar to varētu nopelnīt, arī raksti vai labāk sazinies pa Skype.

Nav komentāru

Komentēt