Spontānā plānošana tiem, kuri ienīst Time Management.
Skolā, kursos,
gudrās grāmatās un internetā mums ir mācīts:
1.
Nospraud savu Mērķi (tādu, kas tev patīk, piemēram, Jauns sarkans
BMW X5, māja Jūrmalā, 1 Mio
2.
Sastādi Darba Plānu (atrast jaunu darbu, izvēlēties atbilstošu
biznesa nozari, u.t.t),
3.
Saliec Starpmērķus (piemēram, līdz 31.12.2013 nopelnīt 20
4. Viss notiks pats par sevi, ja pietiekami čakli Urbsi 24 h dienā, 7 dienas nedēļā, 52 nedēļas gadā, kādus 5-7 gadus!
Hei, vai
nav super vienkārši?
Ja arī jūs pēc dažu dienu/nedēļu mocīšanās bieži atmetat saplānotajam ar roku, tad mums ir kas kopējs
Izrādās, ka
eksistē cilvēki, kam neder klasiskās laika plānošanas sistēmas, kuras balstās
uz Prioritāšu noteikšanu, Mērķu nospraušanu un Rīcības plānu sastādīšanu.
Visi līdz
šim lasītie padomi ir pretrunā šo cilvēku dabai.
Viņiem
nepieciešama cita pieeja:
·
bez pakāpeniska plāna;
·
bez obligāti vispirms izpildāmu
prioritāšu saraksta;
·
bez termiņiem un konkrētiem datumiem;
·
un, pats galvenais, pieeja bez mērķiem!
Atpazini
sevi? Tad tu esi Leonardo da Vinči (psihologi gan lieto citu nosaukumu).
Ja godīgi
liekot roku uz sirds, šis nebija par tevi, tad tu esi Napoleons.
Tiem, kas
nemācījās vēsturi, informēju: bija tāds džeks, no parasta karavīra kļuva par
karavadoni, iekaroja vai visu Eiropu, norakās uz Krievijas ziemu un samogona pagrabiem, tika ieslodzīts uz
kaut kādas salas, no turienes izbēga, gandrīz atkal sāka visu pa jaunam, nu
kaut kā tā.
Saskatīji
– viens galvenais dzīves mērķis, gatavs iet pāri līķiem, ja tevi atmet atpakaļ,
sāk pa jaunam. Forši, gatavais motors. Katra darba devēja sapnis – dabūt pie
sevis šādu darbinieku, nodaļas vadītāju, komercdirektoru.
Visas
līdz šim grāmatās sarakstītās atziņas un padomi ir par Napoleoniem. Kāpēc –
gana vienkārši, jo tieši Napoleona tipa cilvēki viegli saraksta grāmatu,
izveido apmācību uzņēmumu un pieņem darbā sev līdzīgos.
Ko darīt pārējiem mums? Lasiet tālāk un jūs iepazīsit neparastu Time management sistēmu: efektīvu, pārbaudītu un garantēti darbojošos. Sistēmu tiem, kuri nevar ciest plānošanu, jeb precīzāk sakot – darbu prognozējamā vidē.
Laika plānošanas, darbinieka
efektivitātes paaugstināšanas, pārdošanas darba organizācijas efektīvas
pārdošanas u.c. treniņus vadu jau vairāk kā 20 gadus, esmu
lasījis neskaitāmas grāmatas par šo tēmu, taču kaut ko tādu vēl nebiju
sastapis.
Pirmkārt,
mani pārsteidza pavisam atšķirīgā pieeja. Tā bija tik neparasta un tajā pašā
laikā vienkārša, ka izsauca manī apbrīnu.
Kāds tad ir šīs metodes galvenais noslēpums, kas dod iespēju būt produktīvam vienlaikus daudzās, kardināli atšķirīgās jomās?
„Time management tiem,
kam neder Time management”
Kāds tad
ir klasiskais produktīva cilvēka portrets. Tas ir disciplinēts profesionālis,
kurš kontrolē savu laiku un vienmēr paredzētajā termiņā sasniedz nospraustos
mērķus. Viņš ir punktuāls, lieto CRM programmnodrošinājumu vai veic pierakstus
dienasgrāmatā.
Taču –
izrādās, ka 51% no visiem cilvēkiem, lai kā arī sevi motivētu, vienkārši nespēj
realizēt šo sapni.
Tiem,
kuri ir dzimuši lidot, Time management
grāmatas māca maršēt stingrā kolonnā!
Ko darīt lidotājiem?
„Divas
cilvēku grupas”
Psiholoģijā,
socionikā, fiziognomikā, ezotērikā, astroloģijā un numeroloģijā eksistē
neskaitāms daudzums dažādu cilvēku tipu un apakštipu, taču visi viņi dalās 2
lielās kategorijās: pirmais tips un otrais tips.
Pirmais
tips – tie ir secīgi, sistemātiski, nosvērti, organizēti un pārdomātas rīcības
cilvēki.
Otrais
tips turpretī – spontāni, impulsīvi, improvizējoši un fleksibli nestandarta
situācijās.
Visas
pašreizējās Time management sistēmas
ir piemērotas tikai un vienīgi 1. tipam.
Taču 2.
tipam šīs metodes ir nedabiskas. Kad šāds cilvēks cenšas pieradināt sevi pie
plānošanas, viņam nākas peldēt pret straumi, darboties pretēji savai dabai un
nepārtraukti sevi lauzt.
Un ar
katru 2. tipa cilvēku, kurš mēģina sevi ievietot mērķos un grafikos, notiek
viens un tas pats: viņš pārdeg –
neizbēgami ātrāk vai vēlāk pienāk
brīdis, kad dzīve pēc iepriekš sastādīta grafika ir līdz kaklam: motivācija
krītas un no domām par darbu vien kļūst nelabi. Arī reiz gāju tam cauri,
sastādīju Mērķu sarakstu, pārbaudīju tos uz ekoloģiskumu, izstrādāju Darba
plānu, urbu pusgadu. Mērķus sasniedzu, nauda bija – taču nebija prieka,
apmierinājuma par pavadīto ½ gadu...
Starp
citu, vislielākais 2. tipa diskomforts ir strādāt valsts iestādēs vai lielajās starptautiskajās
kompānijās, kur valda nepārtraukta birokrātiskās vadības atmosfēra ar tās
racionālajām prasībām: atskaitēm, termiņiem, plāniem, grafikiem, u.t.t.
Atceros,
ka man reiz nācās rakstīt perspektīvo plānu uzņēmumam tuvākajiem 15 gadiem.
Četri TOP vadītāji 3 nedēļas dzenāja cipariņus, lai visas līknes būtu skaisti
augošas, ieskaitot datus par to, cik sievietes un cik vīrieši strādās
pārdošanas grupās un kādus produktus tirgū radīs konkurenti. Smieklīgi, bet
smalkais, uz zinātniskiem principiem balstītais plāns jau pēc 1,5 gadiem
sabruka kā kāršu namiņš. Un tas notika 1999. gadā, kad par globālo krīzi
neviens pat nenojauta.
„1. tips
pret 2. tipu, jeb Napoleoni pret Leonardo da Vinči”
Nesaku, ka
viens tips būtu pārāks par otru. Katram no tiem ir savi plusi un mīnusi. Taču
parasti par piemēru citiem stāda 1. tipu, kamēr 2. tipu uzskata par
nepastāvīgiem un tādiem, kuriem vējš galvā, un nepelnīti nopeļ.
Socionikas
grāmatās rakstīts, ka 2. tips ir cilvēki, kuri ķeras pie neskaitāmām darbībām
un nekad nenoved kādu no tām līdz galam. Tas notiek tāpēc, ka tiem līdz šim neviens nav izstāstījis par viņu
milzīgo potenciālu un kā to izmantot.
Interesants
fakts: 1. un 2. tipa attiecība uz planētas Zeme ir aptuveni 49% pret 51%.
1. tipa
pazīmes:
·
Mīl sastādīt skaidru plānu un sekot tam bez novirzēm līdz mērķis
sasniegts. Ir viens globāls mērķis un daži apakšmērķi;
·
Darba spējas un uzdevumu izpilde tik gandrīz nemaz nav atkarīga no
garastāvokļa. Var noskaņoties darbam pat tad, ja emocionālais stāvoklis to
neveicina;
·
Pirmā tipa arsenālā vienmēr ir vairāki rezerves plāni, kā sasniegt
izvirzīto mērķi. Ja nederēs viens, viņš pamēģinās otru;
·
Mierīga attieksme pret vienveidīgu darbu;
·
Pirmais tips jūtas komfortabli, kad ir noteiktība un kontrole pār
situāciju;
·
Viņus tracina, ja pēkšņi parādās neparedzēti apstākļi un nākas
pārstrādāt visu plānu. Ja neizdodas pārņemt situācijas kontroli, ieilgusi
nenoteiktība noved pie pastiprināta stresa;
·
Mīl kārtību, tie jūtas komfortabli, kad lietas atrodas savās
vietās;
·
Izzina jaunu informāciju, lasot to no sākuma līdz beigām;
·
No rīta plāno, ko ēdīs vakariņās. Trešdienā plāno, cikos brīvdienā
brauks pēc pirkumiem uz lielveikalu.
Tos var
salīdzināt ar vilciena mašīnistiem. Tie vienmēr plāno maršrutu, ceļā pavadāmo
laiku, cikos būs katrā no pieturām un cik ilgi tajās atradīsies. Ierodas
galamērķī precīzi pēc grafika un ļoti nemīl neparedzētus starpgadījumus ceļā,
pat ja tā būtu balsojoša meitene, kurai vajadzīga palīdzība.
Veiksmīgi
Napoleoni ir tas paraugs, uz kuru kvēli, taču bezcerīgi
tiecas da Vinčisti. Tiecas, jo
nenojauš par savu patieso potenciālu un veidu, kā to realizēt. Tātad, pienācis
laiks atklāt da Vinči pazīmes un
uzzināt, kur slēpjas to potenciāls.
2. tipa pazīmes:
·
Ir vesels arsenāls dažādu mērķu. Tiecas pēc panākumiem vairākās,
pilnīgi atšķirīgās jomās;
·
Kad neizdodas sasniegt vienu mērķi, tie pārslēdzas uz nākamo mērķi. Pretēji
1. tipam, kuri maina nevis mērķi, bet gan tā sasniegšanas veidu;
·
Darbaspējas stipri atkarīgas no garastāvokļa. Ja nav atbilstošs
garastāvoklis, 2. tips ieplānoto darbu mēģinās atlikt uz citu laiku;
·
Vienveidīgs un monotons darbs tos nospiež. Mīl veikt darbus
viegli, it kā spēlējoties. Bieži meklē dažādus nestandarta risinājumus jau
agrāk veiktiem darbiem;
·
Spontāni un neparedzami. Nestandarta situācijās darbojas ātri,
fleksibli un efektīvi. Fakts, ka situāciju nav iespējams kontrolēt, tos
nesatrauc, tieši otrādi - aizrauj;
·
Nemīl ieviest kārtību. Tiem ir vienalga, vai lietas atrodas savās
vietās vai nē. Terminu „radošais bardaks” izdomāja da Vinči;
·
Laiku pa laikam cieš neveiksmes, kad mēģina vadīties pēc
vispārpieņemto Time managament sistēmu
priekšrakstiem;
·
Ja nākas apgūt jaunu materiālu lasot grāmatu no sākuma līdz
beigām, motivācija krītas. Viņi bieži grib steigties un pārlec uz
interesantākām grāmatas nodaļām;
·
Da Vinči nav tik
viegli atbildēt uz jautājumu: „Ko tu ēdīsi vakariņās?”, „Cik ilgi būsi
ciemos?”, „Cik laika tev nepieciešams, lai izpildītu šo darbu?”;
·
Stāstot bieži novirzās no tēmas, tad mēģina atgriezties pie tās,
tad atkal noklīst;
Vilciena
mašīnistiem ātri reaģēt uz neparedzētu situāciju ir daudz sarežģītāk nekā auto
vadītājiem. Toties viņi galamērķi laikā sasniedz daudz biežāk, nekā
autovadītāji, kuri ne reizi vien ir mainījuši braukšanas maršrutu.
Tātad
viņi gūst panākumus ļoti daudz un dažādās jomās un atstāj iespaidu kā cilvēki,
kuri iemanās vienlaikus darīt 100 lietas.
Starp
citu – arī man bija laiks, kad neizpratu sevi, mēģināju pielietot
vispārpieņemtās racionālās pieejas mērķu un panākumu sasniegšanai.
Interesantākais, ka esmu pat 3 uzņēmumos sasniedzis pārdošanas nodaļas
rekordus, kuri turas vēl joprojām, taču – man šāda pieeja riebās. Tik ļoti, ka
atteicos no 4 zīmju cipara algas...
“Kā
pārvērst da Vinči vājās puses par
jaudīgu progresa dzinējspēku”
Nu ko, pienācis laiks uzzināt par 2. tipa slepeno ieroci. Paradokss ir tajā, ka lielākā daļa no nepilnībām, ar kurām viņi tik cītīgi cīnās, slēpj sevī milzu potenciālu. Protams, ar nosacījumu, ka tās pareizi pielieto.
“NEPILNĪBA
Nr. 1: da Vinči tips lielākoties
nenoved iesākto līdz galam un ķeras pie citiem darbiem”
2. tipam ir vesels saraksts ar mērķiem. Viņš vienlaikus vēlas iemācīties uzturēt mājaslapu, radīt savu interneta lapu, rakstīt grāmatu, uzstāties auditorijas priekšā, motivēt jaunos sportistus, izveidot Latvijas sporta himnu, iemācīties spiningošanu, apgūt dizaina pamatus u.t.t., u.t.jpr. No šī garā vēlmju saraksta viņš izvēlas mērķi, kurš to dotajā brīdī visvairāk iedvesmo un pārpilns enerģijas metas to realizēt. Viņš cenšas pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātus. Jaunā nodarbe kā malks svaiga gaisa piepilda viņa dzīves jēgu un ienes dažādību. Iesākumā lietas rit raiti, taču pēc kāda brīža neizbēgami iestājas pirmie sarežģījumi. Sākumā viņš tos pārvar, taču pēc neilga brīža rodas citi. Un tā, pēc kāda laika nodarbe sāk apnikt. Viņš saprot, ka panākums neatrodas tik tuvu kā vēlētos. Viņš sāk apzināties, ka vērā ņemamus rezultātus var sasniegt tikai ar ilgu un intensīvu darbu, kurš ne vienmēr ir daudzveidīgs. Jaunā teritorija vispārēji ir apgūta, interese ir izsīkusi, bet tālāk vienkārši vajag urbt un urbt. Pēc kāda laika kārtējais apgrūtinājums pavisam apdzēš entuziasmu. Viņš uz laiku atliek mērķa sasniegšanu, apsolījis sev, ka noteikti pie tā atgriezīsies vēlāk. Bet, kā likums, tas Vēlāk var arī nekad nepienākt, jo viņš atkal ir atradis kārtējo jauno un interesanto nodarbi un ir tajā iekšā līdz ausīm.
Pirmā da Vinči kļūda: viņi,
ņemot vērā grāmatās rakstītos ieteikumus, tiecas uz tikai vienu mērķi, izolējot
sevi no pārējiem mērķiem. Piemēram, apgūstot blogošanu, viņi vienlaikus vēlētos
arī apgūt kādu videoklipu veidošanas programmu, taču viņi šo vēlmi apspiež.
Viņi
spriež apmēram tā: „Es nevaru atļauties vienlaikus apgūt vairākas lietas.
Vispirms es iemācīšos vienu un pēc tam ķeršos pie nākamās. Savādāk es te kaut
ko sajaukšu un nekas man tā īsti neizdosies.”
Problēmas
risinājums.
Tūlīt pat
paņem pildspalvu vai atver datorā jaunu exel lapu!
Padomā un
pieraksti trīs, četrus vai piecus mērķus, ko vēlies realizēt tuvākajā laikā.
Un tagad
saki: „Es varu to visu darīt vienlaikus!”
Nu kā tev
tāda perspektīva?
“NEPILNĪBA
Nr. 2: Vienveidība un monotons darbs nogalina motivāciju”
Da Vinči no visas sirds nemīl
vienveidību. Tieši tāpēc viņš var pamest ienesīgu posteni, lai pārslēgtos uz
kaut ko interesantāku. Viņš bieži meklē jaunus darba paņēmienus
un pieejas. To dzen tieksme uz dažādību, jo tieši dažādība ir viņa motivācijas
avots un uztur interesi. Tieksme pēc jaunā ir viņa asinīs. Taču ir viena
nelaime – jebkuram darbam reiz iestājas rutīna. Un te slēpjas...
Vēsturiski
taču arājs nevarēja pamest savu pusarto lauku, jo ‘viņam sagribējās uzpīt kādu
grozu! Taču interneta laikmetā – kāpēc gan ne... Apnika lasīt šo rakstu,
piezvanu pāris klientiem. Apnika zvanīt, turpinu lasīt. Izdomāju skatīties
videosemināru – skatos. Apnika – noskatīšos ierakstā rīt vai parīt.
Taču Napoleona metožu vadīts, da Vinči spiež sevi virzīties tālāk,
kaut arī zemapziņā jūt, ka interese ir vājinājusies. Tā vietā, lai piepildītu
sevi ar jauniem iespaidiem uz laiku pārslēdzoties uz citu jomu, viņš turpina
darboties, pamatīgi nokaujot motivāciju.
Problēmas
risinājums. Dažādība!
Tā sniedz atbildi uz jautājumu: „Kā es varu virzīties uz vairākiem
mērķiem vienlaikus?” Nekautrējies pārslēgties no viena veida darba uz citu, tik
tikko sajūti šādu nepieciešamību. Divas stundas apgūsti blogošanu, tad stundu
raksti grāmatu, piecpadsmit minūtēs atbildi uz e-pastiem, pusstundu palasi
izglītojošu grāmatu, pēc tam izpildi pasūtījumu un tad stundu mācies videofilmēšanu.
No plkst.15.00 līdz 16.30 piezvani 15 klientiem.
Redzēsi, nedēļa tādā ritmā un tu būsi pārsteigts par rezultātiem. Pēc divām nedēļām tu sev jautāsi: „Un to visu paveicu es?” Pēc mēneša tev tā būs ikdiena, bet pēc pusgada paziņas nevarēs noticēt, ka kaut kas tāds vispār ir iespējams.
“NEPILNĪBA
Nr. 2: Produktivitātes saistība ar garastāvokli:
Da Vinči darba spējas ir ļoti
atkarīgas no viņa garastāvokļa. Ja tev izdosies atrast, kā piespiest da Vinči iedvesmojošam un čaklam darbam,
kad viņam nav garastāvokļa, tev vēl dzīvam esot uzcels pieminekli.
Tieši šī
„nepilnība” nokauj mēģinājumu dzīvot pēc saplānota grafika. Šodien da Vinči ierakstīja kalendārā, ka rīt
plkst. 14.00 viņš gatavos prezentāciju, ko pasūtīja priekšnieks. Taču rīt viņš
saprot, ka nav ne mazākās iedvesmas to darīt.
Izrādās,
ka da Vinči garastāvoklis mainās
pilnīgi neprognozējamā veidā. Šeit es par noskaņojumu uz dažāda veida aktivitātēm.
Šobrīd viņš grib vienu, jau pēc brīža ko citu un vakarā vairs vispār nezina, ko
vēlas
Tieši
tādēļ viņš pieļauj lielu kļūdu, kad mēģina saplānot rīt, parīt un aizparīt
paveicamos darbus. Nedrīkst ieplānot otrdien darīt darbus A, B un C, bet
trešdien – D, E un F, jo kā gan iespējams uzminēt, kāda veida darbu viņš
vēlēsies darīt trešdien? Iepriekš to paredzēt nav iespējams. Tāpēc reizi par
visām reizēm izbeidziet šādu pieeju.
Slepenais
risinājums. Ja da Vinči nav noskaņojuma darīt kādu vienu darbu, tas automātiski nozīmē, ka viņam ir noskaņojums darīt kādu citu darbu! Bet
viņš pats ne vienmēr zina, ko tieši viņš vēlas. Tāpēc ieteikums ir turēt ērti
pieejamās vietās sarakstu ar visiem
darbiem un jomām, ko gatavojies apgūt tuvākajā laikā. Un regulāri atjaunojiet
šo sarakstu!
PIRMĀS
DAĻAS BEIGAS
Nu ko,
dārgie draugi. Te nu raksta pirmā daļa nonākusi līdz noslēgumam. Tajā mēs
pārrunājām spontānās plānošanas pamatprincipus, sagatavojot augsni otrajai
daļai. Godīgi sakot, negaidīju, ka teksts sanāks tieši šāds. Raksta uzmetumā bija
pavisam savādāk. Pēc pirmā tipa un otrā tipa un aprakstiem bija paredzēts, ka
sekos konkrēti praktiski padomi, taču mana da
Vinči daba ņēma virsroku un novirzīja domu negaidītā gultnē
Tikko es
biju beidzis aprakstīt atšķirības, man nācās pakļauties vilnim, kurš aiznesa
manu domu atklāt nepilnības un sekojoši aprakstīt atbilstošos risinājumus. Rezultātā
nācās sadalīt rakstu divās daļās. Un tā vienmēr, neko nespēju ar sevi padarīt.
Nu jā,
pašu interesantāko nācās atstāt uz otro daļu, kas būs praktiskāka. Tajā jūs
uzzināsiet, kā iespējams veiksmīgi dzīvot bez konkrēti nospraustiem mērķiem un
kā pavadīt laiku spontānajā ritmā, atrodoties nepārtrauktā iedvesmojošā
dažādības plūsmā.
KOPSAVILKUMS
Īsumā
apkoposim svarīgākās atziņas, lai nostiprinātu tikko izlasīto materiālu.
·
Vispārpieņemtās Time
management un mērķu sasniegšanas sistēmas absolūti nav piemērotas iracionāļiem;
·
Da Vinči tipa izcilais
potenciāls – tie ir spējīgi veiksmīgi darboties daudzās atšķirīgās jomās;
·
Da Vinči tipam ir
pamatoti atļaut sev darboties vienlaikus vairākos virzienos. Tā ir viņa
panākumu atslēga.
·
Dažādību, kuru tik ļoti vēlas Da
Vinči, var sasniegt, dienas laikā spontāni pārslēdzoties no vienas darbības
jomas uz citām;
·
Sagatavojiet jomu vai mērķu sarakstu, regulāri to atjaunojiet un
turiet to ērti pieejamās vietās. Laiku pa laikam ieskaties tajā un izvēlies to
virzienu, kurp dodas tava zemapziņa.