Spontānā plānošana tiem, kuri ienīst Time Management. 2. daļa
Īsumā
apkoposim svarīgākās atziņas, lai nostiprinātu agrāk lasīto.
·
Vispārpieņemtās Time
management un mērķu sasniegšanas sistēmas absolūti nav piemērotas da Vinči;
·
da Vinči izcilais
potenciāls – tie ir spējīgi veiksmīgi darboties daudzās atšķirīgās jomās;
·
da Vinči ir
pamatoti atļaut sev darboties vienlaikus vairākos virzienos. Tā ir viņa
panākumu atslēga.
·
Dažādību, kuru tik ļoti vēlas da
Vinči, var sasniegt, dienas laikā spontāni pārslēdzoties no vienas darbības
jomas uz citām;
·
Sagatavojiet jomu vai mērķu sarakstu, regulāri to atjaunojiet un
turiet to ērti pieejamās vietās. Laiku pa laikam ieskaties tajā un izvēlies to
virzienu, kurp dodas tava zemapziņa.
2. daļa.
Vai tiešām ir iespējams sasniegt panākumus bez ilglaicīgu mērķu
nospraušanas un pieturēšanās pie plāna?
Vai iespējams vienlaikus virzīties vairākos virzienos,
nesadrumstalojot sevi?
Kā dzīvot, ļaujoties plūsmai un aizmirstot par terminiem
„Pašmotivācija” un „Slinkums”. Turpinājumā jūs atradīsiet tās odziņas, kurām
nepietika vietas pirmajā daļā.
Šis
raksts ir veltījums visiem klasiskās Time
management sistēmas upuriem, kuri cietuši neveiksmi, virzoties uz
izaicinošiem mērķiem. Cilvēkiem, kas zaudējuši pašpārliecinātību neauglīgos
mēģinājumos pielietot Napoleonu
sistēmas, kuras ir pretrunā ar viņu iekšējo būtību.
“Kāpēc
vairums cilvēku pārtrauc virzīties uz ilgloloto mērķi?”
Klasiskās
mērķu sasniegšanas teorijas piekritēji visi kā viens māca mums PAREIZU mērķu izvirzīšanas tehniku.
Viņi uzstāj, ka pareizi formulējot
mērķus, jau ir sasniegta puse no uzvaras. Mērķim ir jābūt konkrētam, izmērāmam,
orientētam uz rezultātu, noteiktam laikā, iedvesmojošam un motivējošam (SMART).
Pareizi formulēts mērķis mūs nepārtraukti motivēs un dos spēkus ikdienas darbam.
Tikko kā
mērķis noformulēts un izraisa dedzīgu entuziasmu, ķeramies pie Darba plāna
sastādīšanas. Šajā solī tiek noteikti posmi, termiņi, kā arī visas
nepieciešamās darbības, kas ved pie panākumiem. Ja mērķis iedvesmo, tas visu
laiku nenovēršami bīdīs cilvēku darīt to, kas iepriekš tika ieplānots.
Patiesi?
Pirmajā
brīdī teorija liekas pārliecinoša.
Bet
uzmanīgāk ieskatoties - tā mums, da Vinči
tipam ir dziļi neveiksmīga jau pašā saknē. Es pat teiktu, ka klasiskā Time management pamatprincips, kuru visi
piesauc un deklarē, ir tā fundamentālā kļūda.
Ieskatīsimies
patiesībai acīs. Dažādos treniņos mēs esam apguvuši uzstādīt mērķus gadam un
pat desmit gadiem uz priekšu. Mēs to jau mākam. Tad kāpēc lielākā daļa no mums
pārtrauc virzību uz mērķi jau pašā ceļa sākumā? Tūdaļ noskaidrosim.
“Time management un mērķu sasniegšanas
sistēmu būtiskākā kļūda”
Iedomājieties
burtnīcas lapā horizontālu taisni. Tās sākums ir pirmais solis uzsākot ceļu uz
mērķi un beigas – panākuma sasniegšanas brīdis. Tātad līnija attēlo laika posmu
no ceļa sākuma līdz nospraustā mērķa sasniegšanai.
Pieņemsim,
ka mērķis - iegādāties jaunu automašīnu, ir nosprausts uz 3 gadiem un ka viss
ceļa garums ir 100%. Kā jūs domājat, cik ilgi cilvēks var atzīmēt auto nopirkšanas
svētkus? Nu nedēļu, divas? Ilgāk svinēt vienkārši ir kaitīgi veselībai! Tātad 3
gadi atbilst 1104 dienām, kamēr 2 nedēļas svētku ir 14 dienas, kas atbilst 1,2
procentiem laika skalā. Šobrīd neiedziļināsimies faktā, ka nav tādu cilvēku,
kuri varētu nepārtraukti strādāt 686 dienas pēc kārtas.
UN TĀ –
MĒRĶU SASNIEGŠANAS SISTĒMU FUNDAMENTĀLĀ KĻŪDA SLĒPJAS TAJĀ, KA …
Tās mūs
māca motivēt sevi ar pozitīvo pārdzīvojumu un slavas momentu, kurš ilgst tikai
1-2% no visa laika. Tajā laikā, tās truli ignorē to prieku un baudu, kuru varētu
gūt pašā Virzības Procesā!
Gatavojot
šo materiālu, es izskatīju daudz materiālu par Time management, taču nevienā pašā nebija ne vārdiņa par to, ka
pati virzība jeb Ceļš uz Mērķi nestu
gandarījumu, ka darbošanās kā tāda varētu būt patīkama. Ja nu vienīgi kaut ko
par to runāja Konfūcijs...
Es mīlu
lietot izteicienu: „Lai tas, ko es daru, sniedz kaifiņu!”
Ja es
zvanu klientiem tikai vienu stundu dienā, es varu no tā kaifot. Ja man tas
jādara 8 stundas – nākas vemt. Ja es vadu apmācības 1-2 dienas nedēļā, tad
gūstu no tā kaifu un mani klausītāji arī. Ja man katru dienu būtu jāvada
treniņi – droši vien ļoti ātri tas pārvērstos par rutīnu.
Kādā materiālā
es pat atradu ģeniālo: „Redzot savā priekšā tādu vilinošu mērķi kā miljons
dolāru, jums nenāksies uzdot jautājumu „kā piespiest sevi strādāt”. Jums
piemitīs visaugstākā pašmotivācija, ja veiksiet darbu, kurš veicinās ilglaicīgo
mērķu sasniegšanu! Tāpēc jūsu ikdienas rutīnas darbības kļūs vēl vairāk ar
piepildītas saturu un apzinātas, jo jūs taču strādājiet, lai realizētu savu
sapni!”
Turpinājumā
autors piedāvā uzstādīt mērķi: „viens miljons dolāru pēc 7 gadiem, lai turpmāk
nekad nenāktos strādāt 8-10 stundas dienā.”
Citiem
vārdiem sakot, viņš uzskata, ka ir normāli 7 gadus vergot un atmest visu citu
darba dēļ, lai vēlāk varētu neko nedarīt.
Bet tas
taču ir pilnīgākais absurds! Vai gadījumā interesantāk nav veltīt 7 gadus
nodarbēm, kuras tu dari ar kaifiņu?
Un vispār, kāpēc sevi iegrožot ar laika rāmjiem? Kāpēc nevar ar patīkamām
nodarbēm darboties visu dzīvi?
Par laimi,
vairs nav nepieciešamība SŪRI UN GRŪTI
strādāt, lai nodrošinātu eksistenci, kā tas bija vēl pirms gadiem 70.
Vai esat
dzirdējuši par 2 puišiem, kuri uztaisīja „100 angļu vārdi ķīniešu valodā”? Viņi
to ievietoja internetā par katru lejuplādi prasot tikai
Manuprāt,
iemesls Nr. 1, kāpēc es un citi da Vinči
pamet iedvesmojošus mērķus – tā ir nevēlēšanās veikt netīkamus uzdevumus. Nevēlēšanās
principiāli darīt to pat tad, ja tas apdraud mērķa sasniegšanu.
Efektīvām
darba organizēšanas sistēmām vispirms būtu jāmāca meklēt nodarbes, kuras mums
patīk. Pēc tam izvirzīt mērķus. Un tikai pēc tam sastādīt plānu, kā sasniegt
mērķi, nodarbojoties ar to, kas atbilst mūsu iekšējai būtībai.
Šādas
pieejas gadījumā gandrīz visi 100% laika, ko veltīsim mērķa sasniegšanai, nesīs
prieku.
Vēlos piebilst,
ka patīkama nodarbe ne vienmēr ir viegla izklaide. Piemēram, rakstīt rakstus,
vadīt seminārus un uzturēt blogus, nemaz nerunājot par handbola komandas
organizēšanu, man ir gana nopietns darbs,
kura dēļ es brīžam vai lecu ārā no biksēm, taču, kopumā, šis darbs mani aizrauj
“Mainām
terminu MĒRĶIS pret CEĻŠ vai VIRZIENS”
Mērķis – tas ir galapunkts vai gatavais produkts, kurš radies
darbības rezultātā. Tā sasniegšanas brīdis – tas ir fakts, kurš notiek tikai
vienu reizi. Pēc šī notikuma kādu brīdi varam padusēt uz lauriem, bet pēc tam
stādīt nākamo mērķi.
Brīdi, kad mērķis sasniegts, tikpat kā nav iespējams pastiept
laikā. Piemēram, jūs veikalā nopirkāt alu. Tikko kā jūs samaksājāt kasē, alus
ir jūsu. Mērķis ir sasniegts.
Ir
pilnīgi neiespējami par alu maksāt veselu gadu. Protams, izņemot situāciju, ja alus
ir iegādāts uz kredīta
Īsi pirms
Jāņiem es kļuvu par 19. Eiropas Strādājošo sporta spēļu čempionu rokasbumbā.
Labi, tajā dienā bija prieks, medaļas kaklā, fotografēšanās, draugu lokā
izdzērām daudz čehu alus. Bet jau nākamajā dienā kaifiņa doza par sasniegumu
nokritās par visiem 95%. Un vēl tas 27 stundu mājupceļš autobusā Līgo dienā –
drīzāk jau mocības... Nu ir man mājās uz plauktiņa medaļa un sekcijā kārtējais
alus kauss kolekcijai.
Nu labi, tas nu ir skaidrs un saprotams. Tagad atbildēsim uz
jautājumu: kāpēc iepriekš minētā mērķu uzstādīšanas sistēma pašā saknē ir
neefektīva? Lūk, daži piemēri:
·
Iemācīties uzturēt blogu;
·
Izveidot savu biznesu;
·
Iemācīties videofilmēšanu;
·
Darboties Murjāņu Sporta ģimnāzijas rekonstrukcijas atbalsta
projektā.
Vēlēšanās iemācīties uzturēt blogu nevar tikt definēta kā mērķis.
Tas ir nepārtraukts process, kura laikā mēs atklājam un uzlabojam dažādas
prasmes. Tas nevar būt galīgs, kaut vai tāpēc, ka mums nāksies visu laiku apgūt
jaunos risinājumus. Citādāk mēs to vienkārši aizmirsīsim.
Biznesa izveidošana arī īstenībā nav mērķis. Lielākā daļa biznesu
ir nepārtraukti jāuztur un jāattīsta - jāpiesaista jauni klienti, jāpilnveido
procesi, jāizveido jauni produkti vai pakalpojumi u.t.t. Kā saka mans draugs
datorģēnijs Igors: ”Jebkura ideja internetā var nopelnīt 20
Pie tam, bizness prasa regulārus ieguldījumus. Nav iespējams
vienreiz kļūt par biznesa īpašniekiem un tad visu mūžu gulēt uz lauriem. Nu
labi, ir jau arī izņēmumi.
Attiecībā uz pārējiem punktiem ir tieši tāpat. Golfa spēle –
process. Tikko to pārtrauksi, prasmes mazināsies. Bet, ja ir izdevies noķert
kaifiņu no filmēšanas, rozā pasaka tikai tikko ir sākusies
Ja saprotam,
ka tie nav mērķi, tad kas gan tie ir? Nosauksim tos par Ceļu. Ceļu, kuram piemīt Virziens
un kurš paredz nepārtrauktu paņēmienu un talantu attīstību un pieredzes
bagātināšanu.
Šādā gadījumā mūsu saraksts pārvērtīsies no Mērķu saraksta uz Vēlmju
sarakstu. Vēlmju, kuras mudina virzīties noteiktā virzienā un pilnveidoties.
Kāds tagad varētu izskatīties mūsu saraksts:
·
Uzsākt doties ceļā, lai regulāri pilnveidotu bloga uzturēšanas (tehniskās
zināšanas, vizuālā noformēšana un rakstu veidošana) prasmes;
·
Uzsākt doties ceļā, lai izveidotu un attīstītu savu biznesu –
videosemināru vadīšanu;
·
Uzsākt apgūt videofilmēšanu, lai varētu fiksēt un parādīt citiem
neparasto, kas ikdienā notiek mūsu dzīvē
·
Turpināt nosargāt Murjāņu rekonstrukcijas ideju, kuras rezultātā
tiktu izveidot jauns, mūsdienīgiem standartiem atbilstošs sporta centrs.
“Mērķi
ceļā uz...”
Ja atceries, raksta pirmajā daļā mēs runājām par dzīvi bez
mērķiem. Lai nerastos pārpratumi, šis apgalvojums prasa detalizētāku
izskaidrojumu. Ceļš ir tikai iespēja sasniegt mērķi, kamēr apzināta Virzīšanās
pa šo Ceļu nodrošina pakāpenisku nelielu starpmērķu sasniegšanu. Precizēšu uz
sava piemēra:
Kad
nolēmu izveidot blogu, es neizvirzīju mērķi: „Izveidot populārāko blogu! Tā
vietā es nolēmu uzsākt virzību uz blogošanu. Uzsākt ceļu, lai pilnveidotu
rakstīšanas prasmes, uzsākt ceļu uz nepārtrauktu saziņu ar lasītājiem un uzsākt
ceļu uz jaunām atziņām.
Pirmajā brīdī tas atbilst principam „Dzīve bez mērķiem.” Taču ne
pavisam. Ceļā uz blogošanu es nepārtraukti saskaros ar mērķiem. Šobrīd mans
mērķis ir pabeigt šo rakstu. Nākamais mērķis būs – uzrakstīt vēl vienu rakstu.
Pēc tam es izdomāšu kaut ko uzlabot mājaslapas dizainā. Un tā tālāk.
Tas atgādina virzību pa nepazīstamu apkārtni. Ceļotājs iet pa
mežu, bauda dabu un skaistumu, neatkārtojamo smaržu pēc lietus un putnu
vīterošanu. Nejauši priekšā parādās upe – varbūt pamakšķerēt, vai arī - tikt
otrā krastā. Tikko viņš sapratīs, ko šobrīd vēlas, viņa ceļš turpināsies.
Pēc kāda laika ceļotājs iziet klajumā un tālumā ierauga pakalnu.
Viņš pieņem lēmumu tajā uzkāpt. Tagad viņa mērķis ir – iekarot virsotni un nofilmēt
skatu. Kad viņš sasniedzis pakalna virsotni, mērķis ir piepildīts un ceļš
turpinās.
Tieši
šāda uzdevuma nostādne, manuprāt, atbilst da
Vinči ideālam.
Laiku pa
laikam es pieķeru sevi pie domas – es taču pazīstu tik daudzus, patiešām
interesantus trenerus, kuri zina un māk iemācīt tādas lietas, par kurām
lielākajai daļai pat nav nojausmas, piemēram, kā nodrošināt brīvu stāvvietu
visdzīvākajā Rīgas ielā plkst. 16.00 dienā.
Kas gan
būtu vienkāršāk, kā izveidot apmācību kompāniju. Bet tad es iedomājos – ja nu
es parīt uzzinu, ka ir treniņi, kuros iespējams apgūt levitāciju, kā to dara
šis puisis http://www.youtube.com/watch?v=2UWQ2XzKvEc
.
Taču man
būs jāturpina vilkt rutīna ar apmācībām. Nu nēee.....
Un tas ir
veiksmes formulas likums Nr.2: nepārtraukta
attīstība un dzīve CEĻĀ UZ, pretēji konkrētu ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai.
“Virzība
vairākos atšķirīgos virzienos vienlaikus”
Attīstība vairākos virzienos – viens no panākumu formulas
principiem. Tā nodrošina iespaidu dažādību un darbības maiņu. Nodarboties
ilgāku laiku ar kaut ko vienu 2. tipam ir līdzīgi nāvei.
Atrašanās dažādības plūsmā palīdz noturēt interesi un novērš no
iesākto darbu pamešanas.
Spontānu
pārslēgšanos no vienas darbības uz citu var salīdzināt ar draudzīgu tusiņu. Iedomājies, ka esi saaicinājis
15-20 labākos draugus. Ar katru no tiem ir dažādas, bet kopīgas intereses. Ar
katru ir par ko parunāt.
Vakars iet pilnā sparā, tu gribi katram veltīt uzmanību. Iesākumā
tu aprunājies ar darba kolēģi, tad desmit minūtes veltī bērnības draudzenei. Pēc
pusstundas tu iesaisties interesantā tēmā ar studiju grupas biedriem.
Pārslēdzoties no viena sarunu partnera uz citu, vakara laikā tu
paspēsi patērzēt ar katru. Un tagad iedomājies, ka šāds tusiņš ilgst vairākas dienas, nedēļas, mēnešus. Tev pietiks laika,
lai ar katru dalībnieku pārrunātu miljons visdažādāko tēmu. Produktivitāte
jūtama?
Bet kā
izskatītos virzīšanās tikai uz vienu mērķi?
Piemērs līdzīgs – tusiņš,
sarunas. Tikai ar to starpību, ka tu uzaicināji tikai vienu draugu un visu
vakaru runā tikai ar viņu vienu. Pie galda ar viņu, pirtī ar viņu, dejo ar
viņu, u.t.t., u.t.j.pr.
Pirmdien, otrdien, trešdien, ceturtdien, šonedēļ, šomēnes ... Iesākumā būs interesanti, taču ne jau visu
laiku!
Tāpēc veiksmes formulas likums Nr.3: dažādība, dodoties dažādos virzienos.
„Bet, ja man bail sadrumstaloties, darot
vienlaikus vairākus darbus?”
Vispirms precizēsim, ko nozīmē sadrumstaloties šī vārda negatīvajā
nozīmē. Sadrumstaloties nozīmē ķerties pie daudziem darbiem vienlaikus, nevienu
no tiem nenovedot līdz rezultātam. Tāpat, sadrumstalošanās nozīmē veikt liekas
darbības tā vietā, lai koncentrētos uz galveno. Vienkārši sakot –
sadrumstaloties – tas ir veltīt uzmanību visādām blēņām un mainīt virzienus kā
čigāns zirgus.
No tā izvairīties ir gana vienkārši.
Pirmkārt
– mums palīdzēs Virzienu saraksts.
Otrkārt –
katram Virzienam sagatavosim Svarīgo darbību sarakstu.
Treškārt
– Virzieniem ir nepieciešams nedaudz kontroles.
Ceturtkārt
– sarakstā ir tikai tie virzieni, kuri mūs saista.
Dienas
laikā, pārslēdzoties no viena virziena uz citu, mēs varēsim koncentrēties uz
galveno. Tas izskatās līdzīgi sadrumstalošanai, taču es to drīzāk nosauktu par
daudzuzdevumu NEsadrumstalošanos
“Sagatavojamies
spontānajai plānošanai”
Nu ko, pienācis laiks ķerties pie praktiskajiem vingrinājumiem.
PIRMAIS
SOLIS
Iesākumā tiksim galā ar virzieniem un sastādīsim visu Ceļu sarakstu,
pa kuriem vēlamies uzsākt Virzību. Paņemiet baltu lapu (vai exel tabulu) un stabiņā uzskaitiet visus
virzienus, kas rada jums interesi. Atceries, ka mēs neuzskaitām mērķus. Tāpēc
ieteiktu izmest no galvas rezultātus, kurus iespējams sasniegt. Aizmirstiet par
panākumiem un slavu. Fokusējaties uz to, lai Virzieni būtu jums interesanti un
sniegtu kaifiņu. Rakstiet visu, ko
vien spējat iedomāties. Atslēdziet iekšējo kritiķi. Šobrīd nav laika domāt:
„Man nav dotumu šajā jomā, man nekas neizdosies vai, nav iespēju un tā tālāk.” Piestrādā,
lai katrs punkts varētu atbildēt uz jautājumu: „Ko darīt.” Piemēram – audzēt sēnes
vai rakstīt grāmatas, trenēt atmiņu, mācīties un pilnveidot angļu valodu.
OTRAIS
SOLIS
Virzienu saraksts ir gatavs. Tagad katram virzienam izrakstām
darbības, ko veiksim. Taču tas neatbilst „To
do” sarakstam, drīzāk gan viena virziena ietvaros iespējamo veicamo darbību
varianti.
Katru darbības veidu uzsāc ar vārdiem; „Šobrīd es labprāt
nodarbotos ar ...”
Piemēram, Virziens „Rakstīt fantastikas romānus”. Kādi darbību
veidi varētu atbilst?
Nu piemēram šādi:
·
Šobrīd es labprāt nodarbotos ar ideju ģenerēšanu šādām grāmatām;
·
Šobrīd es labprāt nodarbotos ar sižeta pārdomāšanu;
·
Šobrīd es labprāt nodarbotos ar personāžu raksturu aprakstīšanu;
·
Šobrīd es labprāt nodarbotos ar nākamās nodaļas melnraksta
rakstīšanu;
·
Šobrīd es labprāt nodarbotos ar iepriekšējās nodaļas uzrakstītā
teksta rediģēšanu;
Savukārt,
ja jūs būtu nolēmis uzsākt ceļu uz angļu valodas apguvi, saraksts varētu būt
šāds:
·
Šobrīd es labprāt palasītu grāmatu angļu valodā;
·
Šobrīd es labprāt noskatītos filmu angļu valodā ar subtitriem;
·
Šobrīd es labprāt palasītu gramatikas likumu grāmatu;
·
Šobrīd es labprāt izveidotu vairākus teikumus ar jaunajām
gramatikas konstrukcijām un jaunapgūtajiem vārdiņiem.
TREŠAIS
SOLIS
Tiem virzieniem, no kuriem sagaidāt ienākumus naudā, izpildiet
vienu ļoti svarīgu darbību, kura palīdzēs noteikt jūsu darba vērtību.
Katram
virzienam uzrakstiet atbildi uz jautājumiem:
·
Kādu vērtību noslēgumā rada mans darbs? Kāds ir šis produkts vai
pakalpojums?
·
Kāpēc cilvēkiem ir vajadzīga šī vērtība?
·
Kādas cilvēku vajadzības es apmierinu ar šīm vērtībām. Kādas viņu
problēmas es atrisinu?
·
Un, kad šī vajadzība tiks apmierināta, kā izmainīsies viņu dzīve?
·
Un, kad viņu dzīve izmainīsies, kas notiks pēc tam?
·
Ko gūšu es, darot to cilvēkiem?
·
Un kad es to iegūšu, kas tad notiks?
Labs
sarakstiņš. Palīdz noskaidrot situāciju un saņemt pāris vērtīgu atziņu. Protams,
nedaudz atkal velk uz rutīnu, taču nu jau mēs zinām, kā darboties.
a) Uzrakstīju pirmo aili – Virzienus (manā gadījumā 1. Apmācību
vadīšana, 2. ISO 9001 konsultācijas, 3. Sportistu turbo attīstības programmas,
4 Murjāņu Sporta skolas atjaunošanas projekts u.t.t. Ja kas, manā sarakstiņā
šobrīd ir 23 virzieni .
Pačamdu
sevi – vai ir vēl entuazisms. Ja ir – uzsāku 2. aili -
b) Uzsāku rakstīt 2.
soli tam virzienam, kurš man šobrīd liekas vismotivējošākais – piem. Apmācību
vadīšana. Man tā sastāv no bloga izveides, rakstu un videomateriālu meklēšanas
internetā, tulkošanas un adaptēšanas, fotomateriālu noformēšanas un
sakārtošanas, videosemināra par „Papildus līdzekļu nopelnīšanu, stāstot par
savu iemīļoto nodarbi” sagatavošana u.t.t.
c) uzrakstīju, atkal
pačamdu savu dvēseli – gribu rakstīt nākamo? Ja saprotu, ka gribu – turpinu
nākamo Virzienu – ISO 9001 konsultācijas: silto klientu apzvanīšana, jaunu
klientu apzināšana, materiālu ievietošana blogā par ISO 9001 odziņām u.t.t.
Uzrakstīju šo, pačamdu atkal – vai gribu turpināt...
“Spontānās
plānošanas praktikums”
Un tā, pirmajos divos soļos mēs ieguvām Virzienu sarakstu un
katram Virzienam iespējamo Darbību sarakstu. Tagad ļoti svarīgi ir šos
sarakstus novietot redzamā vietā.
Nodrošiniet, ka saraksti ir pieejami jebkurā brīdī. Izdrukājiet
vairākus dublikātus. Nēsājiet tos vienmēr līdzi (man ir makā, ja neticiet,
paprasiet man videoseminārā to nodemonstrēt).
Da Vinči tipa cilvēki bieži aizmirst saraksta punktus. Parasti gan
viņi saka: „Labi, labi, es jau to sarakstu atceros no galvas. Neko neaizmirsīšu!”
Taču tā ir kļūda.
Pirmkārt, kad pienāks laiks rīkoties, par sarakstu un tā saturu mēs
būs aizmirsuši. Tā mēs esam iekārtoti. Otrkārt – saraksts noderēs, lai noteiktu
iekšējās atbildes, kuras iedarbina radīšanas motora enerģiju un tā rezultātu - kaifiņu.
KO DARĪT
AR SARAKSTU?
Kad pienācis laiks darboties, paņemiet sarakstu un pārlasiet.
Lasot katru punktu, pievērsiet uzmanību, kā atsaucas emocijas un ķermenis.
Ieklausieties, kā jūs reaģējiet uz katru darbības veidu.
Tikko jūs sajūtat, ka ir radusies iekšējā vēlēšanās un gatavība
nodarboties ar kādu no sarakstā uzskaitītajām darbībām, ķerieties pie lietas.
Dariet to tikmēr, kamēr jūtat, ka tūlīt, tūlīt sāksiet sevi PIESPIEST turpināt darbu.
Tikko to sajūtat, APSTĀJATIES
un uzslavējiet sevi! Apbalvojiet sevi ar labu vārdu, jo jūs taču tikko
pavirzījāties pa izvēlēto ceļu. Jūs esat pelnījis atzinību.
Tad, ja jūtat, ka vēlaties pārmaiņas, pārslēdzieties uz citu
nodarbi. Pārskatiet atkal sarakstu, ieklausieties sajūtās. Jūs sajutīsiet, ka virziens,
ar kuru vēl pirms dažām stundām nodarboties likās apgrūtinoši, tagad liekas
pavisam pievilcīga.
Izvēlieties kārtējo nodarbi un rīkojieties, kamēr atkal
sajutīsiet, ka tālāk negribas. Nekādā gadījumā nespiediet sevi darboties tālāk.
Tas var novest pie Piespiešanās. Ja
to pieļausiet, vēlme atgriezties pie nodarbes var tikt pazaudēta uz ilgu laiku.
Sīkāk par Piespiešanos parunāsim kādā no nākamajiem rakstiem.
Šobrīd tikai nocitēšu vienu no definīcijām: „Piespiešanās – tā ir negatīva sajūta, kas rodas tad, kad cilvēks
nav spējīgs laikus izsekot optimālo brīdi, lai pabeigtu to vai citu darbību un
sāk iespītēt pats sev, cenšoties to darīt tālāk vai ilgāk par to brīdi. Tam
piemīt noteikta izpausme (nepatika) un vēl nepatīkamākas sekas”.
Šis tad
arī ir panākumu formulas ceturtais princips: izvairies no Piespiešanās!
Starp citu, pārslēdzoties no vienas nodarbes uz citu, jūs
nodrošiniet dažādību, kā arī kontroli pār virzieniem. Tas palīdz izvairīties no
sadrumstalošanās, kā arī fokusēties uz vairākiem virzieniem vienlaikus.
Tas līdzinās TV skatīšanai. Skatītājs sēž dīvānā un pārslēdz
kanālus. Kad ir atrasta kaifīga pārraide vai filma, skatītājs to kādu laiku
skatās. Kad filma ir beigusies, viņš turpina pārslēgt kanālus, meklējot nākamo
interesanto. Tieši tāpat darbojas ar sarakstu.
NOSLĒGUMS
Vēl gana daudz būtu sakāms, taču pienācis laiks nobeigumam.
Veiksmes formulas pamatprincipus mēs pārrunājām. Tagad, balstoties uz tiem,
varam izveidot un pielāgot sev personisko spontānās dzīves sistēmu.
Noslēgumā vēl tikai daži vārdi tiem, kuri katru dienu dodas uz
darbu un nevar brīvi nodoties patīkamajam virzienam (vismaz šobrīd).
Balstoties uz spontānās plānošanas principiem, jūs variet sastādīt
to do tipa veicamo darbu sarakstus.
Lietošanas princips jau zināms: pārskatīt sarakstu, izvēlamies to darbu, kuru
šobrīd gribam darīt, un darām to kādu laiku.
Protams, ja strādājam uz tēvoci, bez prioritātēm gluži neiztikt.
Taču brīvība ir tajā, ka varu izvēlēties, kuru uzdevumu no A kategorijas
darbiem pildīt šobrīd, kad sajūtu apnikumu – pieķeros nākamajam u.t.t. Arī par
šo jautājumu būs materiāls, kā darboties 4. kvadrantu darbu plānošanā.
Starp citu, tas ir
attiecināms arī uz tiem, kuri neiet uz darbu. Ja kas, izvēlies pats, kā lietot
Veiksmes formulu. Šeit nav stingru nosacījumu. Izmantojiet to, kas vislabāk
patika, kas likās visvērtīgākais.
Bet tagad
īss kopsavilkums:
·
ne jau mērķis iedvesmo, bet pati AKTIVITĀTE;
·
dari to, kas sniedz KAIFIŅU;
·
mērķa vietā pieņem lēmumu UZSĀKT CEĻU kādā attīstības virzienā;
·
virzies vairākos virzienos vienlaikus, laiku pa laikam
pārslēdzoties pēc saraksta;
·
TURI SARAKSTU VIENMĒR PA ROKAI;
·
izvairies no PIESPIEŠANĀS;
·
kontrolē VIRZIENUS, lai izvairītos no pārliekas sadrumstalošanās;
Tas arī
pašlaik viss. Paldies, ka izlasīji līdz beigām.