Kāpēc cilvēki nekļūst bagāti.

1. Apkārtējā vide.

 Piekrītiet – lielākā daļa līdzcilvēku piedzimst ģimenē, kura nav bagāta. Ja interesē precīzāka statistika, tad mazāk kā 5% ģimeņu Latvijā mēnesī pelna vairāk nekā 1000 Ls.

Viņš dzīvo vietā un mājā, kurā bagāto nav. Viņš apmeklē skolu, vēlāk arī augstskolu, kurā vairums ir NE bagāto ģimeņu bērni. Cilvēks vairākus gadu desmitus veido sevi vidējas rocības vidē un attiecīgi uzņem arī šādas vides idejas. Šādam cilvēkam reti ir pieeja citas uzvedības tipa modelim. Viņš izaug, kļūst nobriedis, bet tā arī var nenonākt tiešā, ilgstošā kontaktā ar kādu patiešām veiksmīgu un turīgu cilvēku.

Gan jau esam pamanījuši, ka aktieru bērni bieži kļūst par aktieriem, sētnieku bērni – par sētniekiem, zinātnieku bērni – par zinātniekiem. Un diemžēl tieši tāpat – mazturīgo bērni kļūst par mazturīgajiem, kamēr turīgo bērni – par turīgajiem. Ja skatāmies Latvijā, ir izveidojusies paaudze, kuru vecāki 20 gadus vispār nav saņēmuši neko citu, kā vienīgi pabalstus – attiecīgi arī viņu bērni lielākoties būs pabalstu saņēmēji.

Lai spētu pielaikot veiksmīgo cilvēku domāšanas un dzīves veidu, jābūt iespējai redzēt viņu izturēšanos vienkāršākajās ikdienas situācijās, dzirdēt, par ko viņi runā mājās, izprast viņu attieksmi pret dzīvi.

Pirmais iemesls, kāpēc tik maz cilvēku kļūst veiksmīgi un bagāti, ir tajā, ka vidusmēra cilvēks pat NESPĒJ iedomāties un jo vairāk, attiecināt uz sevi, kāda tad īsti ir bagāta un veiksmīga cilvēka dzīve, un attiecīgi nespēj rīkoties, lai realizētu šādas dzīves modeli. Īstenībā notiek pat ļaunāk – daudzi ir pārliecināti, ka bagāts un veiksmīgs var būt, tikai kaut ko nozogot. Ka tas jau nav man, bet tikai izredzētajiem, jo tādējādi rodas secinājums, ka nekas nav jāmaina, nekas nav jādara, jo tik un tā neko izdarīt nav iespējams.    

2. Lēmuma pieņemšana

Otrais iemesls, kāpēc vidusmēra cilvēki nekļūst bagāti – viņi nepieņem lēmumu kļūt bagātiem. Īstenībā notiek pat ļaunāk – daudzi ir pārliecināti, ka bagāts un veiksmīgs var būt, tikai kaut ko nozogot. Ka tas jau nav man, bet tikai izredzētajiem, jo tādējādi rodas secinājums, ka nekas nav jāmaina, nekas nav jādara, jo tik un tā neko izdarīt nav iespējams.   

Pat ja cilvēks ir uzsācis lasīt izglītojošas grāmatas, apmeklēt seminārus vai vebinārus, treniņus, kuros iespējams satikties ar veiksmīgiem un bagātiem cilvēkiem, viņa dzīvē nekas būtiski nemainīsies, kamēr netiks pieņemts negrozāms lēmums kļūt finansiāli neatkarīgam. Tikai stingrs lēmums uzsākt darīt to, kas ved pie bagātības. Kā teica kāds Austrumu gudrais: „kamēr tu turpināsi darīt tāpat kā agrāk, tu arī saņemsi to pašu, ko agrāk!”

Tātad, otrais iemesls ir lēmuma PIEŅEMŠANA. Cilvēks grib, viņam ir nodoms, viņš cer, ka kādā skaistā dienā viņiem būs daudz naudas. Taču viņi nespēj pieņemt stingru lēmumu: „Es to paveicu!” Šāds lēmums ir pirmais būtiskais solis ceļā uz veiksmi un bagātību.  

3. Morgen, Morgen noch nicht Heute* .

Trešais iemesls – atlikšana. Третья причина – промедление. Nav noslēpums, ka vienmēr atradīsies kāds būtisks iemesls, kāpēc nākas atlikt ieplānoto. Iespējams, ka šodien ir neveiksmīga diena, mēnesis, sezona. Horoskopā bija rakstīts, ka šonedēļ nedrīkst uzsākt ko jaunu. Ģimene un paziņas nesapratīs, ir krīze un depresija... Rezultātā vidusmēra cilvēks turpinās atlikt un atlikt savu dzīvi „uz vēlāku laiku”. Un tā – mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada, kamēr kāda visnotaļ kaulaina madāma jau klauvē pie durvīm. 

Ir gana daudz cilvēku, kuriem ir visi priekšnoteikumi kļūt veiksmīgiem un bagātiem: viņiem ir atbilstošas personiskās īpašības, ir interesanta biznesa ideja, ir īstais brīdis to realizēt. Taču mūžīgā atlikšana pārceļ ieplānoto uz nenoteiktu nākotni.

4. Nespēja nemaksāt par labklājību.

Kā ceturtais iemesls, kāpēc vidusmēra cilvēks līdz pat pensijas vecumam tā arī paliek nabags, ekonomisti sauc par „nespēju atlikt apmierinājumu”. Lielākā daļa cilvēku ir gatavi iztērēt pēdējo santīmu vai ņemt neadekvāti dārgu kredītu, lai iegādātos nekam nevajadzīgu, taču pamatīgi izreklamētu preci.

Šādi cilvēki nespēj sevi disciplinēt, nespēj atturēties no nevajadzīgiem izdevumiem. Par visu svarīgāks viņiem ir mirkļa apmierinājums. Vienalga cik viņi nopelnīs, viņiem nekad nebūs pietiekami naudas. Viņi nav spējīgi plānot savu budžetu, jo nespēj tikt galā ar kārdinājumiem. Arī šādiem cilvēkiem ir gandrīz neiespējami sasniegt finansu neatkarību.  

5. Laika perspektīvas trūkums.

Piektais iemesls ir laika perspektīvas trūkums. Deviņpadsmitā gadsimta piecdesmitajos gados Hārvarda Universitāte veica pētījumu aptaujājot tūkstošiem ģimeņu .

Viņš gribēja uz zināt, vai ir iespējams noteikt, nākamā paaudze ir bagātāka vai nabagāka nekā viņu senči. Viņš atklāja, kādu faktoru, ar kura palīdzību līdz pat 97 % gadījumos var noteikt panākumus.

Viņš to nosauca par "laika perspektīvas" faktoru. Šis faktors nosaka, cik ilgā laikā ģimene pieņem svarīgus lēmumus un saplāno to veikšanas soļus. Izrādās, ka tas, ko ģimene plāno darīt nākotnē, nosaka to, ko tā dara vai nedara šobrīd.

Piemēram, kā ilgtermiņa plānošanas piemērs var būt Anglijas bagāto ģimeņu paradums reģistrēt tikko dzimušo bērnu Oksfordas vai Kembridžas universitātē.

Jaunie vecāki katru mēnesi sāk atlikt naudu apmācībām un pēc 18-20 gadiem viņu bērns saņems vislabāko izglītību, kas ļaus viņam ieņemt spēcīgu starta vietu šajā pasaulē.

Tādējādi cilvēki, kuri apzināti veido nākotni un piestrādā, lai plānotu savu un tuvāko dzīvi ilgtermiņa perspektīvā, vienmēr no ekonomiskā viedokļa ir veiksmīgāki un virzās savas dzīves laikā pa augšupejošu līniju.

Ja esi gatavs mainīt savu nākotni, sāc ar šodienu. Kāds ir tavs iemesls, kāpēc neesi pilnībā apmierināts ar savu finansiālo stāvokli?

Ja esi gatavs, padalies ar mums un citiem...

* Rītdien, rītdien, tikai ne šodien (Populārs vācu dzejolītis) 

Nav komentāru

Komentēt