Kāpēc cilvēki nekļūst bagāti.
1. Apkārtējā vide.
Piekrītiet –
lielākā daļa līdzcilvēku piedzimst ģimenē, kura nav bagāta. Ja interesē
precīzāka statistika, tad mazāk kā 5% ģimeņu Latvijā mēnesī pelna vairāk nekā
1000 Ls.
Viņš dzīvo
vietā un mājā, kurā bagāto nav. Viņš apmeklē skolu, vēlāk arī augstskolu, kurā
vairums ir NE bagāto ģimeņu bērni. Cilvēks vairākus gadu desmitus veido sevi
vidējas rocības vidē un attiecīgi uzņem arī šādas vides idejas. Šādam cilvēkam
reti ir pieeja citas uzvedības tipa modelim. Viņš izaug, kļūst nobriedis, bet
tā arī var nenonākt tiešā, ilgstošā kontaktā ar kādu patiešām veiksmīgu un
turīgu cilvēku.
Gan jau esam
pamanījuši, ka aktieru bērni bieži kļūst par aktieriem, sētnieku bērni – par
sētniekiem, zinātnieku bērni – par zinātniekiem. Un diemžēl tieši tāpat –
mazturīgo bērni kļūst par mazturīgajiem, kamēr turīgo bērni – par turīgajiem.
Ja skatāmies Latvijā, ir izveidojusies paaudze, kuru vecāki 20 gadus vispār nav
saņēmuši neko citu, kā vienīgi pabalstus – attiecīgi arī viņu bērni lielākoties
būs pabalstu saņēmēji.
Lai spētu
pielaikot veiksmīgo cilvēku domāšanas un dzīves veidu, jābūt iespējai redzēt viņu
izturēšanos vienkāršākajās ikdienas situācijās, dzirdēt, par ko viņi runā
mājās, izprast viņu attieksmi pret dzīvi.
Pirmais
iemesls, kāpēc tik maz cilvēku kļūst veiksmīgi un bagāti, ir tajā, ka vidusmēra
cilvēks pat NESPĒJ iedomāties un jo vairāk, attiecināt uz sevi, kāda tad īsti
ir bagāta un veiksmīga cilvēka dzīve, un attiecīgi nespēj rīkoties, lai
realizētu šādas dzīves modeli. Īstenībā notiek pat ļaunāk – daudzi ir
pārliecināti, ka bagāts un veiksmīgs var būt, tikai kaut ko nozogot. Ka tas jau
nav man, bet tikai izredzētajiem, jo tādējādi rodas secinājums, ka nekas nav
jāmaina, nekas nav jādara, jo tik un tā neko izdarīt nav iespējams.
2. Lēmuma pieņemšana
Otrais
iemesls, kāpēc vidusmēra cilvēki nekļūst bagāti – viņi nepieņem lēmumu kļūt
bagātiem. Īstenībā notiek pat ļaunāk – daudzi ir pārliecināti, ka bagāts un
veiksmīgs var būt, tikai kaut ko nozogot. Ka tas jau nav man, bet tikai
izredzētajiem, jo tādējādi rodas secinājums, ka nekas nav jāmaina, nekas nav
jādara, jo tik un tā neko izdarīt nav iespējams.
Pat ja
cilvēks ir uzsācis lasīt izglītojošas grāmatas, apmeklēt seminārus vai
vebinārus, treniņus, kuros iespējams satikties ar veiksmīgiem un bagātiem
cilvēkiem, viņa dzīvē nekas būtiski nemainīsies, kamēr netiks pieņemts
negrozāms lēmums kļūt finansiāli neatkarīgam. Tikai stingrs lēmums uzsākt darīt
to, kas ved pie bagātības. Kā teica kāds Austrumu gudrais: „kamēr tu turpināsi
darīt tāpat kā agrāk, tu arī saņemsi to pašu, ko agrāk!”
Tātad,
otrais iemesls ir lēmuma PIEŅEMŠANA. Cilvēks grib, viņam ir nodoms, viņš cer,
ka kādā skaistā dienā viņiem būs daudz naudas. Taču viņi nespēj pieņemt stingru
lēmumu: „Es to paveicu!” Šāds lēmums ir pirmais būtiskais solis ceļā uz veiksmi
un bagātību.
3. Morgen, Morgen noch nicht
Heute* .
Trešais
iemesls – atlikšana. Третья причина – промедление. Nav noslēpums, ka vienmēr atradīsies kāds
būtisks iemesls, kāpēc nākas atlikt ieplānoto. Iespējams, ka šodien ir
neveiksmīga diena, mēnesis, sezona. Horoskopā bija rakstīts, ka šonedēļ
nedrīkst uzsākt ko jaunu. Ģimene un paziņas nesapratīs, ir krīze un depresija...
Rezultātā vidusmēra cilvēks turpinās atlikt un atlikt savu dzīvi „uz vēlāku
laiku”. Un tā – mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada, kamēr kāda visnotaļ kaulaina
madāma jau klauvē pie durvīm.
Ir gana daudz cilvēku, kuriem
ir visi priekšnoteikumi kļūt veiksmīgiem un bagātiem: viņiem ir atbilstošas
personiskās īpašības, ir interesanta biznesa ideja, ir īstais brīdis to
realizēt. Taču mūžīgā atlikšana pārceļ ieplānoto uz nenoteiktu nākotni.
4. Nespēja nemaksāt par
labklājību.
Kā ceturtais
iemesls, kāpēc vidusmēra cilvēks līdz pat pensijas vecumam tā arī paliek
nabags, ekonomisti sauc par „nespēju atlikt apmierinājumu”. Lielākā daļa cilvēku ir gatavi iztērēt pēdējo
santīmu vai ņemt neadekvāti dārgu kredītu, lai iegādātos nekam nevajadzīgu,
taču pamatīgi izreklamētu preci.
Šādi cilvēki
nespēj sevi disciplinēt, nespēj atturēties no nevajadzīgiem izdevumiem. Par
visu svarīgāks viņiem ir mirkļa apmierinājums. Vienalga cik viņi nopelnīs,
viņiem nekad nebūs pietiekami naudas. Viņi nav spējīgi plānot savu budžetu, jo
nespēj tikt galā ar kārdinājumiem. Arī šādiem cilvēkiem ir gandrīz neiespējami
sasniegt finansu neatkarību.
5. Laika perspektīvas trūkums.
Piektais
iemesls ir laika perspektīvas trūkums. Deviņpadsmitā gadsimta piecdesmitajos
gados Hārvarda Universitāte veica pētījumu aptaujājot tūkstošiem ģimeņu .
Viņš gribēja
uz zināt, vai ir iespējams noteikt, nākamā paaudze ir bagātāka vai nabagāka nekā
viņu senči. Viņš atklāja, kādu faktoru, ar kura palīdzību līdz pat 97 % gadījumos
var noteikt panākumus.
Viņš to nosauca
par "laika perspektīvas" faktoru. Šis faktors nosaka, cik ilgā laikā
ģimene pieņem svarīgus lēmumus un saplāno to veikšanas soļus. Izrādās, ka tas,
ko ģimene plāno darīt nākotnē, nosaka to, ko tā dara vai nedara šobrīd.
Piemēram, kā
ilgtermiņa plānošanas piemērs var būt Anglijas bagāto ģimeņu paradums reģistrēt
tikko dzimušo bērnu Oksfordas vai Kembridžas universitātē.
Jaunie
vecāki katru mēnesi sāk atlikt naudu apmācībām un pēc 18-20 gadiem viņu bērns
saņems vislabāko izglītību, kas ļaus viņam ieņemt spēcīgu starta vietu šajā
pasaulē.
Tādējādi
cilvēki, kuri apzināti veido nākotni un piestrādā, lai plānotu savu un tuvāko dzīvi
ilgtermiņa perspektīvā, vienmēr no ekonomiskā viedokļa ir veiksmīgāki un virzās
savas dzīves laikā pa augšupejošu līniju.
Ja esi
gatavs mainīt savu nākotni, sāc ar šodienu. Kāds ir tavs iemesls, kāpēc neesi
pilnībā apmierināts ar savu finansiālo stāvokli?
Ja esi gatavs,
padalies ar mums un citiem...
* Rītdien, rītdien,
tikai ne šodien (Populārs vācu dzejolītis)